Chapter 80

Maza valsts ar maziem ļaudīm

小国寡民。使有什伯之器而不用,使民重死而不远徙。
虽有舟舆,无所乘之;虽有甲兵,无所陈之。使民复结绳而用之。
甘其食,美其服,安其居,乐其俗。邻国相望,鸡犬之声相闻,民至老死,不相往来。
Maza valsts ar maziem ļaudīm — lai ir simtiem rīku, bet tie netiek lietoti; lai ļaudis dara dārgāku par mūžu un netiek tālu projām. Lai arī ir rati un kuģi, nav kur braukt; lai arī ir bruņas un ieroči, nav kur tos izlikt. Lai ļaudis atgriežas pie mezglu sišanas kā rakstības. Viņi bauda savu ēdienu kā gardu, lepojas ar savām drēbēm kā skaistām, mierīgi dzīvo savās mājās, priecājas par saviem paražām. Kaimiņu zemes var redzēt viena otru, dzirdēt suņu un vistas balsis, taču ļaudis no dzimšanas līdz nāvei nekad netiekas.

Dziļa pārdoma

Par ko ir šī nodaļa?

Šī nodaļa apraksta utopisku sabiedrību — mazu valsti ar nedaudz iedzīvotāju, kur tehnoloģijas un ieroči nav vajadzīgi. Cilvēki dzīvo vienstāv, bauda savu vienkāršo dzīvi, lepojas ar savām tradīcijām. Kaimiņi ir tik tuvu, ka dzird viens otra dzīvniekus, bet netiekas — viss ir pilnīgs un pietiekams pašā sevī. Šis ir senās Ķīnas sapnis par harmonisku sabiedrību bez ambīcijām un sacensības.

Kā tā saistās ar mani?

Manī šī nodaļa raisa dziļu ilgas pēc vienkāršības. Mūsdienu pasaulē es bieži jūtu spiedienu — būt lielākiem, vairāk, ātrākiem. Bet šis teksts atgādina, ka īsta laime ir mierā ar to, kas man ir. Es ilgojos pēc tādas dzīves, kurā es varētu justies apmierināts ar vienkāršiem ēdieniem, savu māju un tuvību ar dabu, nevis pēc nepārtrauktas virzības uz priekšu.

Ko man darīt šodien?

Šodien es izvēlēšos vienu lietu savā dzīvē, ko varētu vienkāršot — atteikties no kāda lieka ierīces vai pienākuma, un veltīt šo laiku klusai sēdēšanai, novērojot dabu vai vienkārši esot klusumā bez mērķa.

Saistītās nodaļas

Mana pārdoma

What does this chapter inspire in you? How will you apply it?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →