Nodaļa parāda dabas likumu: elastība un maigums ir dzīvības pazīmes, bet stingrība un cietība — nāves. Viss aug un attīstās, kamēr ir elastīgs; viss nolūzt, kad kļūst pārāk ciets. Lielie un spēcīgie kritīs, bet mīkie un pielāgojamie pacelsies. Tā ir dziļa gudrība par pielāgošanās spēku.
Key Concepts
柔弱
坚强
生
死
Cite This Chapter
Laozi, Tao Te Ching, Chapter 76, "Cilvēka dzīvības trauslums", laotzu.ai: https://www.laotzu.ai/lv/chapters/76/
Classical Chinese, translation, and AI reflection are shown separately; cite this chapter URL for references.
Cilvēks, kamēr dzīvo, ir elastīgs un vājš; miris, viņš kļūst ciets un stingrs. Visas lietas — zāle un koki — kamēr dzīvo, ir elastīgas un svaigas; miruši, tie kļūst sausi un nokalti. Tātad stingrība un spēks pieder pie mirušo kārtas, bet elastība un vājums — pie dzīvo. Tā arī karavīri, ja ir pārāk spēcīgi, tiek sakauti; koks, ja ir pārāk ciets, tiek lauzts. Lielie un spēcīgie atrodas lejā, bet mīkstie un elastīgie — augšā.
Dziļa pārdoma
Par ko ir šī nodaļa?
Nodaļa parāda dabas likumu: elastība un maigums ir dzīvības pazīmes, bet stingrība un cietība — nāves. Viss aug un attīstās, kamēr ir elastīgs; viss nolūzt, kad kļūst pārāk ciets. Lielie un spēcīgie kritīs, bet mīkie un pielāgojamie pacelsies. Tā ir dziļa gudrība par pielāgošanās spēku.
Kā tā saistās ar mani?
Es bieži cenšos būt stingrs un noteikts — darbā, lēmumos, attiecībās. Šī nodaļa mani māca, ka īstā stiprība slēpjas elastībā, nevis cietībē. Pielāgošanās nav vājums, bet gan dzīvības spēks.
Ko man darīt šodien?
Kad šodien sastaptos ar pretestību vai konfliktu, es centīšos būt elastīgs, nevis stingrs. Klausīšos un pielāgošos — tā es atradīšu ceļu, ko cietā pretestībā nevarētu atrast.
Man at his birth is supple and weak; at his death, firm and strong. (So it is with) all things. Trees and plants, in their early growth, are soft and brittle; at their death, dry and withered. Thus it is that firmness and strength are the concomitants of death; softness and weakness, the concomitants of life.
AI Modern
Cilvēks, kamēr dzīvo, ir elastīgs un vājš; miris, viņš kļūst ciets un stingrs. Visas lietas — zāle un koki — kamēr dzīvo, ir elastīgas un svaigas; miruši, tie kļūst sausi un nokalti. Tātad stingrība un spēks pieder pie mirušo kārtas, bet elastība un vājums — pie dzīvo. Tā arī karavīri, ja ir pārāk spēcīgi, tiek sakauti; koks, ja ir pārāk ciets, tiek lauzts. Lielie un spēcīgie atrodas lejā, bet mīkstie un elastīgie — augšā.
Mana pārdoma
What does this chapter inspire in you? How will you apply it?
