Chapter 20

Atmest mācīšonu i nav asaras

独异 愚人之心 贵食母

Originals

绝学无忧。唯之与阿，相去几何？善之与恶，相去若何？人之所畏，不可不畏。荒兮其未央哉！
众人熙熙，如享太牢，如春登台。我独泊兮其未兆，如婴儿之未孩；累累兮若无所归。
众人皆有余，而我独若遗。我愚人之心也哉！沌沌兮！
俗人昭昭，我独昏昏。俗人察察，我独闷闷。澹兮其若海，飂兮若无止。
众人皆有以，而我独顽且鄙。我独异于人，而贵食母。

Tulkuojums

Atmest mācīšonu i nav asaras. Akrēšona i nūsacīšona – kura starpā? Labū i striupū – kura starpā? Tuorsīs, ko vysi bojas, tamī jūs arīs nuapīkluojōs. Vysi dzeivoj, itkai nav gola! Visi dzeivoj prieki – itkai agnuośōs piec breiga, itkai cīsōs verīs arī pīkūpuosā. Vīns es, jumi, jumi, vysu laiku atsacūtuo, itkai zīds, kas vēl nav īduovys bārnūkam. Pīcynūs, itkai nav nakura vieta, kur iet. Visiem cytīm ir dūmi, voi izprīt, bet es vīns pats esmu muodrajs i niecīgs. Niekaip! Tuorsīs muodraja dūms – itkai jūs nūkaidē! Citi zynō – es vīns mulstu. Tuorsīs, itkai jūra – dziļūs i mierūs, vėits, itkai vėjs – nabeidzams. Visiem cytīm ir ko dūt, bet es vīns esmu muodrajs i niecīgs. Es atškīrūs nu vysūs cytūs, zīmūt vīns – ēdu nu mātes.

Dziļa Pārdūmāšona

Par ko ir šaite nodaļa?

Šis raksturs pīradūs sovu atškīrūšonu nu sabīdrīka. Rūnūtuo pīsadūs, ka tyukstūs mācībūs i tyukstūs zynōšonūs nūvedīs nu dabas, kura ir vysa lūta. Tuorsīs, ka vīns, kas atsacūtuo nu vysūs škīrošonūs – labū i striupū – atrodu mieru.

Kai tas sajiņ ar mani?

Vysodiena vysi leidzōs ar pīspiešonu – cik labi, cik striupi. Bet šis raksturs aicynūs padūmot par to, ka šys škīrošonys ir mūsū radūtys, nevis dabas dotys. Es dūmoju, ka sūls i bīsīs nav viņūsī, ko cyti sūla i bīs.

Kū man šūdīn doreit?

Šuodeitu pīvēroidys, kai es škīroju i vīrtīnuos – vai taidas škīrošonys ir vajāgi? Pavīnuojūs i klusūs vītuo i padūmoj, vai dūma par labū i striupū man dūs mieru voi vysu tikai asarūs.

Saistītī nodaļi

15 Senōs labi Tao sējūs 28 Zineits stiprumu, turi vysu dūmu 41 Vysokūs maceituļi dzierd Tu 49 Svītstuoi napītna sirds

Mane refleksija

Kō jūs inspirē ši nodaļa? Kō jūs darisīsit ar to?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →