Chapter 32

Ceļš allaž bezvārdis

无名 朴 知止 江海

Original

道常无名，朴虽小，天下莫能臣也。侯王若能守之，万物将自宾。
天地相合，以降甘露，民莫之令而自均。
始制有名，名亦既有，夫亦将知止。知止可以不殆。
譬道之在天下，犹川谷之于江海。

Tulkojums

Ceļš allaž ir bezvārdis un neizpausts. Vienkāršība ir smalka un niecīga, taču neviens pasaulē to nevar pakļaut sev. Ja valdnieki un kņazi to turētos, viss radījums pats būtu viņiem paklausīgs. Debess un zeme satiekas, un lietus nāk no debesīm; tauta nekur nevedina, taču tas pats izlīdzinās. Kad rodas kārtība, rodas arī nosaukumi; taču, kad nosaukumi ir, vajadzētu zināt, kur apstāties. Zinot, kur apstāties, var izvairīties no briesmām. Ceļš valda pasaulē tāpat kā straumes un upes atgriežas jūrā.

Dziļa pārdoma

Par ko ir šī nodaļa?

Šī nodaļa māca, ka augstākais spēks — Ceļš — ir vienkāršs, neredzams un nenosaukts. Kad cilvēki un valdnieki dzīvo saskaņā ar šo vienkāršību, viss notiek pats no sevis. Nosaukumi un kategorijas ir nepieciešami, taču jāzina, kur to pielietojums beidzas, lai nezaudētu patieso būtību.

Kā tā saistās ar mani?

Es atzīstu, ka vissvarīgākie dzīves aspekti ir tie, kurus nevar nosaukt — mīlestība, harmonija, dziļa gandarījuma sajūta. Cenšoties visu kontrolēt un definēt, es zaudēju savienojumu ar dabu un pašu sevi.

Ko man darīt šodien?

Šodien es atvēlēšu laiku klusumam un bezdomu esamībai — bez vārdiem, bez mērķiem, bez plāniem. Vērošu savas domas un jūtas, nenorādot tām nosaukumus, ļaujot tām vienkārši eksistēt.

Saistītās nodaļas

1 Ceļš, ko var izteikt 28 Iepazīstot spēku 37 Ceļš Vienmēr Darbojas Bez Darbības 66 Kāpēc upes un jūras kļūst par valdniekiem

Mana pārdoma

What does this chapter inspire in you? How will you apply it?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →