Cytuojūs cylvēkus i zynuojs sevi

Par ko ir šaite nodaļa?

Suoņuoys lysaunīs, ka zynuojums par sevi ir dziļuoks par zynuojumu par cytiem. Īkšauna spāks nāk nu iekšienejis stipruma, bet nasatygs, kas zynuod, kur beidzās viņa robežis. Īstais bagātums nav na preču, bet nu sataisīs ar to, kas jau ir. Un kas atstōj izaicējumu cilvēkos pēcaude, tas dzīvuojs vēļ.',

Kai tas sajiņ ar mani?

Es rēizis gribēju cytus vērtuot i salīdzeitu ar cytiem, bet šs suoņuoys moce mus izprōst, ka īsuokā dūšona nāk, kuo izprōstūs sevi. Mierūgs un sataisība ar to, kas man ir, padūod dziļuoku nūsokōšonu ka jebkurš arājuoks.

Kū man šūdīn doreit?

Sodiegs šudiņ ikgadeitōs triis lūmis - padoleikt par kuo nuosaiku, padoleikt par savu stiprumi i atcerētēs, kur beidzās manis robežis un sākōs cytuojūs tiesībys.